Informācijas vākšana socioloģijā un žurnālistikas

Izgudrot vai skaits, bez īpašām detaļām, tas ir neiespējami. Ne ekonomists aprēķināja patērētāja grozā, ne žurnālists, cooking sajūta, ne dzejnieks, kas raksta par mīlestību. Lietotāji nevar izveidot un lasīt vakuumu.

Informācijas vākšana - tā ir cilvēka darbība, kuras mērķis ir atrast nepieciešamo informāciju.

Jūs varat savākt nekaitējot informācija, statistika, mārketinga, tehniskā uc

Katrai nozarei, informācijas vākšana būs savas īpatnības. Piemēram, lai attīstītu sociālo aizsardzību programmas ir informācijas īpaša pasūtījuma, kuru var atrast dažādos avotos. Tāpēc, metodes sociālo datu vākšanas iedalās šādiem:

• Paraugu ņemšana. To lieto, ja tas nav iespējams vai nav nepieciešams, lai pabeigtu pētījumu. Tas ļauj neliels daudzums materiāla izdarīt secinājumus par iedzīvotāju kopumā.
• Analīze dokumentiem. Šī informācijas vākšana palīdz noteikt dinamiku, izaugsmes tendences, izmaiņas konkrētā procesā, sabiedrības fenomenu.
• Novērošanas. Tas nozīmē, mērķtiecīgs, sistemātiska ierakstīšana sociālo faktiem, kas ir paredzēts, lai pārbaudītu. Šī informācijas vākšana ir priekšrocības, uzvedību un rīcību cilvēku var redzēt brīdī, kad tie notiek, nevis netieši, kā tas ir šajā procesā paraugu ņemšanas vai analīzes dokumentu.
• Aptauja. Tas atklāj uzskatus, attieksmi, idejas, vērtību sistēmu konkrētu cilvēku grupu. Tas var izpausties kā interviju vai anketas. Pirmajā gadījumā intervētājs strādā ar vienu personu, uzdodot viņam jautājumus sagatavoti jau iepriekš. Otrs darbs tiek veikts ar vairākiem cilvēkiem, tajā pašā laikā, viņi atbildētu uz jautājumiem, iepriekš sagatavotus anketu, kas piedāvā atbildes.
• Arhīva izpēte. Šādas informācijas vākšana nav vajadzīga komentāru.
• Eksperiments. Socioloģijas iespējamo laboratorijā pētīt tikai ierobežotu cilvēku grupu. Ievietots neparastos apstākļos, testa jautājumiem, nevar uzvesties kā realitātē. Tomēr eksperiments ļauj pētīt izmaiņas dažādu komponentu kopējo rezultātu.

Metodes informācijas apkopošanas žurnālistikā atšķiras no socioloģiskā. Pirmkārt, žurnālists ir jādefinē mērķi savu pētījumu. Ņemiet vērā, ka žurnālistikas datu iegūšanas procesā būs apkopojums par studiju metožu, žurnālista personību, pieredzi, profesionālo ētiku un cilvēka morāli. Informācijas vākšana žurnālistikā, nevis sociālo praksi, vienmēr radošā procesā. Žurnālists var darīt:

• Komunikatīvā datu vākšana (tas attiecas uz intervijas, intervijas, aptaujas).
• Non-komunikatīvā: (novērošana (tieša vai netieša), kas strādā ar atsperēm, dokumentu, uc).
• Analytical (sistēmiskā vai salīdzinošu analīzi, modelēšana, induktīvo vai dedukcijas metode).

Neatkarīgi metode tiek izvēlēta žurnālists, viņš būtu jāatceras, ka rezultātā neizbēgami ietekmēs mērķi datu vākšanas, spējas, pieredzi.