Aphorisms no darba "Bēdas no asprātības", ko Aleksandrs Griboyedovs

Šodien mēs runāsim par slaveno traģikomēdiju Aleksandra Griboyedova "Varbu no asprātības", dzirdamas spārnotās izteicieni (aphorisms), no kuriem visi dzird. Lielākajai daļai cilvēku pat nav aizdomas, kur parasti bieži nākas izmantot bieži lietotās frāzes. Ir pienācis laiks noskaidrot, kas ir tik īpašs par šo spēli.

Daži vārdi par pašu darbu un zemes gabalu

Tas bija satīrisks izrāde "Bēdas no asprātības", kas uzreiz padarīja tā autoru A.O. Griboyedovs, literatūras klasika. Rakstīts 1822.-1824. Gadā, vispirms pilnībā publicēts 1862. gadā, šī komēdija pantā parādīja, ka tiek runāts augstā literatūrā.

Starp citu, dramaturgam izdevās nojaukt vēl vienu noteikumu - vietas, laika un rīcības trīsvienību. "Varbūt no gudrības" tiek novēroti tikai pirmie divi (vieta un laiks), un rīcība ir sadalīta divās daļās: Čatska sajūta pret Sofiju un viņa konfrontācija ar Maskavas augsto gaismu.

Gabals ir vienkāršs. Aleksandrs Chatskis, jaunais augstcīņnieks, uzauga ar Sofiju Famuzovu. Viņi visu savu bērnību pavadīja viens ar otru un vienmēr mīlēja viens otru. Bet tad jaunietis atstāj 3 gadus un pat neuzraksta vēstules. Sophia ir sajukums, bet drīz vien atrod nepareiza līgavainis.

Kad Aleksandrs Čatskis atgriežas Maskavā ar stingru nodomu apprecēties par viņa dzīves mīlestību, viņš ir pārsteigums: Sofiju aizrauj Aleksijs Molchalins, sava tēva sekretāre. Chatskis nicina Molchalin par godu un servility, un nesaprot, kā tāds nožēlojams cilvēks varēja uzvarēt Sofijas sirdi.

Bijušā mīļotāja drosmīgo runu dēļ, Sophia uzbudināmā situācija rada prieku, ka Chatsky ir no viņa prāta. Jaunais vīrietis, pilnīgi nepatīkams, atstāj Maskavu ar nodomu nekad neatgriezties.

Tas ir cilvēka protests bez konvencijām, kas ir sacēlušies pret saprātu krievu realitāti, un tā ir galvenā traģikomēdijas ideja.

Kad Aleksandrs Puškins izteica domu, ka "Woice of Wit" saplīst citatos, viņš izskatījās kā ūdens. Ļoti drīz spēle kļuva par nacionālo īpašumu, un bieži vien mums pat nav aizdomas, ka mēs runājam ar Griboedova vārdiem. Frāze "skumjas no skumjām" tika izmantota tieši šīs spēles dēļ.

"Bēdas no asprātības": pirmās spārnotās izpausmes

Citēt darbu jau var ar pirmajiem vārdiem. Piemēram, kalpones frāze Lisa "izvairies no mums vairāk nekā visas bēdas un mīļais dusmas un mīļi mīļi" par to, cik tas maksā.

Šeit vispirms parādās mīļākie mīļotāju teikumi (īpaši vēlu dāmas). Sarunā ar Lisa, Sophia saka, lūkojot logā: "Laimīgās stundas netiek skatītas".

Augstā sabiedrībā ilgu laiku pēc Napoleona kariem kļuva valoda franču valodas modes. Taču ļoti maz cilvēku piederēja tiem vismaz vidēji. Tas ir tas, par ko Čatsky izsmiekļos, kad viņš runā par franču valodas sajaukumu ar nižnijnovgorodu.

Kad Chatsky gandrīz sākumā izskaidro ar savu mīļāko, viņš viņai saka, ka viņam ir "prāts ar sirds no melodijas".

Aforisms no darba "Bēdas no Wit" ietver tautas frāzi "tas ir labi, ja mēs neeksistējam." Šī ir Sofijas Čatskas atbilde, kad viņa jautā viņai par viņas ceļojumiem.

Kad Mr Famusov nokļuvis Molchalin netālu no viņa meitas istabas durvīm, Sofija mēģina atrast attaisnojumu viņas mīļāko: kopš viņš dzīvo savā mājā, viņš "izgāja istabā, nonāca citā". Kas nenotiek ...

Ātrās izpausmes otrajā darbībā

Šajā darba daļā daudzi satriecoši izteicieni pieder tieši Čatskim. Kas nekad nav dzirdējis vai izmantojis izteicienu "svaigu tradīciju, bet grūti ticēt"?

"Būtu jauki kalpot, lai to pasniegtu slimīgi," saka Čatskis, kurš nesagrauj kalpošanu Močalinas uzvedībā.

"Mājas ir jaunas, bet aizspriedumi ir veci," viņš apgalvo ar zilumu un skumjām.

Daudzi aforismi no darba "Bēdas no asprātības" pieder tēvam Sophia - Mr Famusov, kurš iemieso saplūdu Maskavas sabiedrību. "Visam Maskavam ir īpašs nospiedums," viņš saka, un tas ir pareizi.

Frāze "ar mani, kas apkalpo svešiniekus, ir ļoti reta; Vairāk māsas, māsa, "izrunā šis raksturs, nav zaudējusi savu nozīmi līdz šai dienai.

Pulkvedis Skalozubs, runājot par Maskavu, raksturo pilsētu ar frāzi "milzīgi attālumi". Šī spārnota izteiksme ir sakusi ar nelielu korekciju, un tagad bieži ir iespējams dzirdēt ikdienas dzīvē "milzīgu attālumu".

Citāti no trešās darbības

"Bēdas no asprātības", spārnotās izteicieni, no kuriem visi nevēlas beigties, šajā darbībā aizņem daudz vietas.

Čatskis uzskata, ka vārds "miljoniem mocībām" pieder, tāpat kā sarkastisks "no šādiem uzslaviem netiks labāk".

Kad Chatsky jautā par Mr Famusov ziņām, viņš atbild, ka viss notiek "dienu pēc dienas, rīt, kā vakar", tas ir, viss ir nemainīgs.

In "Woe of Wit" spārnotais izteiciens ir arī par modi. Braucot un redzot modes iebrukumu visam franču valodai, Čatsky saka, ka mērce nav par laika apstākļiem, "pretrunā ar elementiem pretrunīgs iemesls ir ļoti nesaprātīgs un izsmina šo" slavu, aklo piepūli ".

Kopējās izteicieni no ceturtās

Darbā "Varbūt no vētra" aphorisms ir koncentrēts pēdējā akcijā. Piemēram, kad Čatskis neapmierinātās izjūtās, sašutumā, nolemj pamest Maskavu, saindēts ar aizspriedumiem un tenkas, mūžīgi. Jaunais augstcīņnieks paziņo, ka vairs nav galvaspilsētas braucējs, un viņš sauc: "Mans treneris!" Vagons! "

Darbu "Bēdas no asprātības" fonogrammas var turpināt ar tādu izteicienu kā "Kas ir vārds - teikums!", Kuru autors ievieto Famuzova mutē. Šim rakstniekam pieder arī pēdējā frāze, kas izpaužas viss augstās sabiedrības saplūšana: "Kāda būs kņazes Marija Aleksevna saka?" Viņa iekļāva runāto valodu kā "Ko Marija Aleksevna saka?"

Kā redzat, katram posmam, precīzāk - praktiski katrā rindiņā, sastopami aforisms, spārnotās frāzes un izteicieni komēdijā "Bēdas no asprātības". Mūsu sniegtais saraksts nav pilnīgs. Lasot šo mazo gabalu, jūs varat atklāt daudz jaunas lietas.