Ārējā datora atmiņa

Datora izskats un, attiecīgi, virtuālā informācija, kas tiek glabāta dažādos elektroniskajos medijos, ir novedusi pie tā, ka mums ir vajadzīgi arvien vairāk informācijas krājumi. Tāpēc, lai glabātu un apmainītos ar informāciju, izgudroja ārējos plašsaziņas līdzekļus, ar kuru palīdzību var piekļūt datiem personālajā datorā.

Tādējādi visu datoru atmiņu var sadalīt divās daļās:

- sava elektroniskā (iekšējā) atmiņa;

- datora ārējā atmiņa , kas novietota uz citu datu nesēju.

Iekšējie diskdziņi tiek saukti par cietajiem vai fiksētiem, tie ir iebūvēti datora sistēmas blokā un parasti tiek saukti par cietajiem diskiem.

Parasti datu apjoms no trešās puses multivides ir daudzkārt lielāks par summu, kas tiek glabāta tieši datorā. Parasti visas programmas un faili, kuriem nav nepieciešams pastāvīgi piekļūt, tiek pārrakstīti tur, bet cietais disks ir paredzēts pastāvīgas vajadzīgās informācijas glabāšanai: operētājsistēmas programmas, dokumenti, lietojumprogrammas un tā tālāk.

Šobrīd datora ārējo atmiņu raksturo milzīgs daudzums dažādu sīkrīku, bet pirmais tā pārstāvis jau bija pagājis diskete vai vienkārši vienkāršs diskejs. Šādi diski tiek ievietoti datora diska diskdzinī, un to atmiņa ir 1,44 megabaiti.

Multivides attīstība noveda pie citu ārējo plašsaziņas līdzekļu parādīšanās un izstrādes, kuras rezultātā dati (parasti mūzika, filmas, spēles) nonāk personālajā datorā. Šī datora ārējā atmiņa tiek saukta par lāzeru kompaktdiskiem (kompaktdiskiem). Datu reģistrēšana tiem tiek veikta digitalizētā veidā. Un, ja tie ir paredzēti, lai rakstītu datus vienlaikus, tos sauc par CD-ROM, bet diski, kas paredzēti vairākiem rakstīšanas un pārrakstīšanas datiem, tiek saukti par CD-RW. Standarta lāzera CD ietilpība ir no 690 līdz 2000 megabaitiem.

Datora ārējo atmiņu nolasa no lāzerdiskiem, izmantojot CD-ROM diskus, kas ir iekšēji un ārēji.

Lielākajā apjomā ir DVD diski, kas lielākoties paredzēti filmu ierakstīšanai un pārsūtīšanai. CD-ROM diskdziņa principa izdalīšana no ROM un RW, kā arī no tiem lasīšana notiek.

Šobrīd ir vēl viens, vispopulārākais datu pārraides veids - tā ir datora ārējā atmiņa, ko sauc par zibatmiņu. Šajā gadījumā datu ierakstīšana tiek veikta uz mikroshēmām, kas nodrošina visaugstāko datu drošību, kā arī lielu datu nolasīšanas un rakstīšanas ātrumu. Līdz šim esošie Flash drives ir guvuši milzīgu popularitāti ne tikai kā datora sīkrīks, bet arī kā datu noliktava mobilajos tālruņos, kamerās un citur, kur jums ir nepieciešama ierīce datu ierakstīšanai. Tie ir dažāda izmēra izmēri, un to izmērs var būt arī atšķirīgs, līdz pat vairākiem desmitiem gigabaitiem.

Datora ārējā atmiņa, kas šobrīd ļauj uzglabāt lielākos apjomus, tiek saukta par ārējiem cietajiem diskiem. To apjomu var aprēķināt vairākos terabaitos, un datu glabāšanas ticamība ir piemērota. Šādi diskdziņi ir savienoti ar datoru, izmantojot USB porti. Turklāt viņu ierīce ļauj ne tikai darboties kā papildu datu glabātuve, bet arī rīkoties (ar pastāvīgu savienojumu ar datoru) kā pašu datora atmiņas turpinājumu. Tādējādi tur varat saglabāt failus, kas vajadzīgi visai sistēmas darbībai. Piemēram, tas ir ārējais RAM.

Progress nenotiek, un ārējie plašsaziņas līdzekļi pastāvīgi uzlabojas. Datu apjoma palielināšanās, to ērtība un uzticamība palielinās. Tomēr vienmēr ir vērts atcerēties, ka jebkura tehnika var izlauzties jebkurā laikā. Tāpēc visa svarīgā datorā saglabātā informācija ir vērts dublēt.