Japāna Pirmā pasaules kara priekšvakarā

Japānas industriālais proletariāts 1913. gadā nesasniedza vēl 1 miljonu cilvēku (1905. gadā 526 tūkstoši cilvēku, 1912. gadā - 856 tūkstoši cilvēku).

Lielākajai daļai rūpniecības uzņēmumu raksturo zems organiskā sastāva kapitāls. Smagās rūpniecības uzņēmumi bija maz. Metalurģija attīstījās tikai tiktāl, cik tas bija vajadzīgs kara nozarei. Japānas metalurģijas galvenais centrs, kas bija valsts rokās, bija Yavat metalurģijas rūpnīca, kas tika nodota ekspluatācijā 1901. gadā. Tomēr šīs kombinācijas produktivitāte nepārsniedza 200 000 tonnu tērauda gadā.

Japānas ekonomikā notikušās pārmaiņas pēc Krievijas un Japānas kara raksturo straujš rūpniecības attīstības temps, kā arī ievērojama lauksaimniecības saglabāšana. Kapitālisti sāka izlikties palielināt savu ietekmi valsts aparātā, taču viņi neuzdomāja par pretrunu militārajai un birokrātijas dominēšanai. Gluži pretēji, viņi centās sadala tradicionālo militaristu aliansi ar zemes īpašniekiem un mudina militārās iestādes paļauties galvenokārt uz monopolu buržuāziju. Šajā garā notika buržuāzisko politisko grupu sagatavošanās darbs, kas beidzās ar militāristu ģenerāļa Katsūras vadībā 1913. gadā izveidoto Doshikai (Līdzīgi domājošo biedrību biedrības) partijas vadību. 1916. gadā Doshikai tika pārveidots par " Ksenekai (Konstitucionālās valdības biedrība). Japāna pirmā pasaules kara priekšvakarā ...

Japānas imperiālisma paplašināšanās Manchuria mainīja bijušo labdarības attieksmi ASV kapitālistu pret Japānu. Amerikas imperiālisms aktīvi atbalstīja Japānu tikai tik ilgi, kamēr Japāna bija pret Krieviju. Kad kļuva skaidrs, ka Japānas imperiālisms ir daudz bīstamāks konkurents Amerikā Ķīnas ekspluatācijā nekā Krievija, ASV politika pret Japānu kļuvusi naidīga. Šī naidīgums pastiprinājās, pateicoties topošajai tendencei uz Japānas atkalapvienošanos ar karaļistu Krieviju, kas kopīgi pretojās Amerikas paplašināšanai Ķīnā. Rasistiski likumi pret "dzeltenajiem" imigrantiem, kas sagatavoti ASV un vērsti pret japoniņiem, kalpoja kā pieaugoša japāņu un amerikāņu antagonisma ārējā izpausme.

Pēc ilgstošas un striktas domstarpības Japānas un amerikāņu preses lapās sekoja tā sauktais "džentlmeņu nolīgums" starp Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, saskaņā ar kuru Japāna solīja sevi atturēties no liela skaita tās iedzīvotāju nosūtīšanas uz Ameriku.

Japāna pirmā pasaules kara priekšvakarā