Sabiedrības apziņa un tās struktūra

Sabiedrības apziņa un tās struktūra atspoguļo esošo realitāti idejās, personībās, cilvēku domas. Tam ir noteiktas īpašības un attīstās atbilstoši saviem likumiem. Šī ir sarežģīta struktūra, kuru var sadalīt vertikālos un horizontālos virzienos. Mēģināsim izskatīt šo jautājumu sīkāk.

Sabiedriskā apziņa un tās struktūra vertikālā perspektīvā ir sadalīta divās galvenajās kategorijās: epistemoloģiskajā un socioloģiskajā. Pirmajā versijā tiek uzskatīts, kā sabiedriskā apziņa ietekmē būtni. Saskaņā ar epistemoloģisko pieeju izšķir teorētisko un parasto apziņas līmeni. Pirmajā gadījumā tiek pētītas noteiktas ideju, likumu, viedokļu sistēmas. Parastais apziņas līmenis ietver izpratni par patiesām vai nepatiesām zināšanām, kas saistītas ar ikdienas cilvēka darbību. Tie var būt aizspriedumi, aizspriedumi, maldīgums.

Ar socioloģisko pieeju galvenā atšķirība starp sociālās apziņas līmeni ir dažādu sociālo grupu un individuālo klašu saziņas un izpausmes veids. Šeit mēs varam arī nošķirt divas kategorijas: ideoloģiju un sociālo psiholoģiju. Ideoloģija ir mērķtiecīgi veidota atsevišķu klašu pašapziņa. Sociālā psiholoģija izskata atsevišķu sociālo grupu domas, tradīcijas, jūtas un noskaņas. Tas veidojas vairāk spontāni nekā ideoloģija.

Sabiedrisko apziņu un tās struktūru var apskatīt arī horizontālā perspektīvā. Šeit jūs varat izvēlēties daudzas tās formas. Ekonomiskā apziņa priekšnoteikums ir cilvēku attiecības un aktivitāte ražošanas procesā un patēriņā. Šis līmenis ir cieši saistīts ar cilvēka ikdienas dzīvi.

Politisko apziņu var apskatīt no sociālās psiholoģijas, kā arī ideoloģijas viedokļa. Pirmajā gadījumā tā paredz cilvēku sajūtas un pārstāvības par varu un valsti. Otrais nozīmē sistemātiskus politiskus uzskatus, teorijas.

Tiesiskā sabiedrības apziņa un tā struktūra ir cilvēku pārstāvība un viedoklis saistībā ar esošajām tiesību normām. Tas rodas ar valsts un sociālo klašu rašanos.

Reliģiskā apziņa ir cilvēku pārstāve par pārdabisko. Šeit ir divkāršota esošā realitāte. Reliģiskajam cilvēkam ir gan reāla, gan cita pasaule.

Morālā apziņa ir noteiktu principu kopums, kas nosaka uzvedību sabiedrībā. Tas veidojās primitīvā sabiedrībā. Uztur morālo apziņu, galvenokārt, izmantojot sabiedrisko domu un paradumu. Tas tiek uzskatīts par pamatu cilvēka un sabiedrības mijiedarbībai.

Estētiskā apziņa ir cilvēku izpausme par perfektu un nepilnīgu realitāti. To izpauž galvenokārt māksla.

Zinātniskā apziņa ir objektīvas zināšanas par dažādiem realitātes aspektiem. Tas var attiekties uz praktiski jebkādām sociālām un dabas parādībām.

Mēs apskatījām apziņas pamatformas. Tomēr mūsdienu zinātnieki izceļ vēl vienu - filozofisko apziņu. Tās mērķis ir atšķirt modeļus dabā un sabiedrībā, un uz to pamata izdarīt konkrētus secinājumus. Filozofiskā apziņa ir sava veida garīgās kultūras "rāmis". Šī disciplīna nodarbojas ar gandrīz visu būtības izpēti.

Noslēgumā var atzīmēt, ka publiskajai un individuālajai apziņai ir daudz atšķirību starp tām, taču tās pastāvīgi mijiedarbojas.