Sociālā loma ir cilvēka uzvedība sabiedrībā, kas saistīta ar sociālo statusu

Sociālā loma ir statusa nozīmes koncepcija, kas ir viena no populārākajām socioloģijas teorijām. Jebkura persona ir sabiedrības daļa, sabiedrība un saskaņā ar to veic vairākas funkcijas, saistībā ar kurām šajā jēdzienā persona ir subjekts. Slavens amerikāņu sociologi izvirzīja personības jēdziena pamatus - tie bija R. Mintons, J. Meads un T. Parsons, protams, katram ir individuālas priekšrocības, pateicoties viņu centieniem un potenciāla ieguldījumam statusa lomas koncepcijas attīstībā.

Sociālais statuss un sociālā loma ir divi galvenie jēdzieni, kas apraksta cilvēka sociālo uzvedību . Persona, kas ieņem kādu vietu sabiedrībā, ir nostiprināta sociālajā stāvoklī un tai ir noteiktas tiesības un pienākumi. Tas ir tāds stāvoklis, kas nosaka personas sociālo statusu . Tajā pašā laikā personai ir vairāki statusi, no kuriem viens ir pamata vai pamata, tas ir, pamata statuss ir kādas personas profesija vai stāvoklis.

Sociālā loma ir personas funkcijas, kuras viņš pilda savas sociālā statusa ietvaros konkrētā sociālajā sistēmā. Ņemot vērā to, ka vienai personai ir vairāki statusi, tad attiecīgi viņš pilda vairākas lomas. Sociālo lomu kopums vienā sociālajā statusā ir sociālais komplekss. Cilvēks veic lielāku sociālo lomu, ja viņam ir daudz augstāks statuss un stāvoklis sabiedrībā.

Personas, kas strādā drošības aģentūrā, sociālā loma ir būtiski atšķirīga no valsts prezidenta lomas, tas viss ir skaidrs un viegli. Kopumā pirmo reizi amerikāņu sociologs T. Parsons sistematizēja sociālās lomas jēdzienu , pateicoties kuram tika izdalītas piecas galvenās kategorijas, kas ļāva definēt noteiktas sociālās lomas:

1. Sociālā loma ir kaut kas, kas dažos gadījumos tiek regulēts. Piemēram, ierēdņa sociālā loma ir stingri norobežota, un šī darbinieka kā cilvēka loma ir ļoti neskaidra un individuāla.
2. Dažas lomas ir ārkārtīgi emocionālas, bet citas prasa stingrību un ierobežojumu.
3. Sociālās lomas var atšķirties, kā tās tiek saņemtas. Tas ir atkarīgs no tā sociālā stāvokļa, kādu pats ir noteikis vai sasniedzis.
4. Viena sociālā loma iestādes darbības joma un darbības joma ir skaidri definēta, bet citās tā nav izveidota.
5. Lomas izpildi motivē personiskās intereses vai valsts pienākumu dēļ.

Ir svarīgi atcerēties, ka sociālā loma ir uzvedības modelis, kas ir līdzsvarots starp lomu spēles gaitu un personības raksturu. Tas nozīmē, ka tas nav precīzs mehānisms un sistēma, kā paredzēts no īpašas sociālās lomas, un lomu uzvedība ir specifiska atkarībā no personas individuālajām īpašībām. Vēlreiz apstiprināsim, ka cilvēka sociālo lomu nosaka īpašs sociālais statuss, ko izteikusi konkrēta profesija, darbības sfēra. Piemēram, skolotājs, mūziķis, students, pārdevējs, direktors, grāmatvedis, politiķis. Personas sociālo lomu vienmēr novērtē sabiedrība, kas ir apstiprināta vai nosodīta. Piemēram, noziedzīgā nodarījuma vai prostitūtas loma ir publiski noraidīta.