Veidošana, Stāsts
Cilvēktiesību deklarācija: vislielākā dokuments
Bastīlijas cietoksnis un tā uztveršanas, slavenais revolucionārs dziesma "Marseillaise" nāve instrumenta tieslietu un mēbeļu giljotīnu, jakobīņu klubs, teroru, politisko represiju - ir tas, kas bieži vien nāk prātā, kad runa ir par franču revolūcijas.
Lielās laikā revolūcijas Francijā, tā publicēja vairākus dokumentus ar līdzīgu nosaukumu. Piemēram, pirmais no tiem - tiesību deklarācija Cilvēka un pilsoņa 1789., Satversmes sapulces (tā saucamais revolucionārais parlamenta) pieņemto №1 pants pasludināja, ka cilvēki piedzimst brīvi un ir vienādas tiesības.
Otrajā rakstā runāja par saglabāšanu un dabisko tiesību uz cilvēka kā galveno mērķi jebkādu politisku savienību, un būtība tiesību paši ir brīvība, klātbūtne īpašumu, nepastāv briesmas dzīvībai un iespēju pretestības apspiešanas.
Turklāt norādīja, ka šodien izskatās pilnīgi dabiski, bet tad likās patiesi revolucionārs - vienlīdzību visiem, neņemot vērā klases aksesuārs, pirms likuma, par individuālās brīvības, brīvības apziņas, runas un preses. Ne ir atcelt ekonomiskos un finansiālos mehānismus - Cilvēktiesību deklarācija pasludināja īpašumu "neaizskarama un svēta pareizo", kā arī ir izveidojusi vienotu sadalījumu nodokļu maksājumu visiem pilsoņiem, to kārtību vākšanas un uzraudzības vajadzībām.
Protams, pasludināta ļoti pirmajās nedēļās revolūcijas, deklarācija Cilvēktiesību bija vairāki būtiski trūkumi. Tie ir zināmā mērā ir novērsta savā nākamajā izdevumā. Cilvēktiesību deklarācijas un pilsoņa 1793.gada tika papildināts ar vairākiem sociālo brīvību: tiesības iesniegt lūgumrakstu, montāžas, un pat pretojas iestādēm gadījumā, pārkāpjot savas likumīgās intereses cilvēku.
Kopš pirmsākumiem šo vēsturisko dokumentu notika vairāk nekā divus gadsimtus, bet šodien Cilvēktiesību deklarācija joprojām ir viens no nozīmīgākajiem un svarīgākajiem darbi no cilvēka prāta, kas regulē tiesības un pienākumus visiem patiesi demokrātiskas sabiedrības locekļiem.
Similar articles
Trending Now