Cilvēktiesību deklarācija: vislielākā dokuments

Bastīlijas cietoksnis un tā uztveršanas, slavenais revolucionārs dziesma "Marseillaise" nāve instrumenta tieslietu un mēbeļu giljotīnu, jakobīņu klubs, teroru, politisko represiju - ir tas, kas bieži vien nāk prātā, kad runa ir par franču revolūcijas. Bet notikumi šīs juceklīgs laikmeta netiek samazināta līdz nieka asiņainās epizodes un nebeidzamu sērijas iekšējo un ārējo kariem. Pretējā gadījumā, kas ir diženums šī revolūcija? Un tas ir tas, ka pirmo reizi vēsturē bija praksē mēģināja ieviest praksē idejas, pirms gadsimtu gaitā pilnīgi utopiski. Jo visvairāk kodolīgi būtība idejām formulētajiem nemirstīgā saukli revolūcijas "vienlīdzība, brālība un brīvības" un attīstītākas formā, viņi kādreiz iegāja pasaules vēsturē tādā dokumentā, kā Cilvēktiesību deklarācijas.

Lielās laikā revolūcijas Francijā, tā publicēja vairākus dokumentus ar līdzīgu nosaukumu. Piemēram, pirmais no tiem - tiesību deklarācija Cilvēka un pilsoņa 1789., Satversmes sapulces (tā saucamais revolucionārais parlamenta) pieņemto №1 pants pasludināja, ka cilvēki piedzimst brīvi un ir vienādas tiesības.

Otrajā rakstā runāja par saglabāšanu un dabisko tiesību uz cilvēka kā galveno mērķi jebkādu politisku savienību, un būtība tiesību paši ir brīvība, klātbūtne īpašumu, nepastāv briesmas dzīvībai un iespēju pretestības apspiešanas.

Turklāt norādīja, ka šodien izskatās pilnīgi dabiski, bet tad likās patiesi revolucionārs - vienlīdzību visiem, neņemot vērā klases aksesuārs, pirms likuma, par individuālās brīvības, brīvības apziņas, runas un preses. Ne ir atcelt ekonomiskos un finansiālos mehānismus - Cilvēktiesību deklarācija pasludināja īpašumu "neaizskarama un svēta pareizo", kā arī ir izveidojusi vienotu sadalījumu nodokļu maksājumu visiem pilsoņiem, to kārtību vākšanas un uzraudzības vajadzībām. Vairāki raksti deklarēta daudz jaunu, daudz pakāpeniskai tiesību normas - par tiesiskumu, par kārtību tiesu un tā tālāk. Attiecīgais mūsu diena ir 15. panta noteikumi par pilsoņu tiesībām pieprasīt atskaiti no katras amatpersonas.

Protams, pasludināta ļoti pirmajās nedēļās revolūcijas, deklarācija Cilvēktiesību bija vairāki būtiski trūkumi. Tie ir zināmā mērā ir novērsta savā nākamajā izdevumā. Cilvēktiesību deklarācijas un pilsoņa 1793.gada tika papildināts ar vairākiem sociālo brīvību: tiesības iesniegt lūgumrakstu, montāžas, un pat pretojas iestādēm gadījumā, pārkāpjot savas likumīgās intereses cilvēku. Tā uzsvēra pienākumu sabiedrības rūpēties par nabadzīgajiem un invalīdu iedzīvotājiem, kā arī atsaucās uz izglītības veicināšanā par iedzīvotājiem.

Kopš pirmsākumiem šo vēsturisko dokumentu notika vairāk nekā divus gadsimtus, bet šodien Cilvēktiesību deklarācija joprojām ir viens no nozīmīgākajiem un svarīgākajiem darbi no cilvēka prāta, kas regulē tiesības un pienākumus visiem patiesi demokrātiskas sabiedrības locekļiem.