Kooperatīvā īpašumtiesības un tās galvenie aspekti

Kooperatīvās īpašumtiesības ir viena no kolektīvās šķirnēm un balstās uz brīvprātīgi apvienotu dalībnieku darbībām, lai izmantotu līdzmantus un naudas resursus. Šīs īpašumtiesību formas augstais motivācijas potenciāls ir saistīts ar individuālo ieguldījumu (akciju). Savukārt kooperatīvā īpašumtiesību forma ir daudzveidīga, šeit ir daži no tiem:

• Attīstība apvienojumā ar valsts īpašumu
• pamatojoties uz nomas attiecībām
• ražošanas uzņēmumu formā
• Kooperatīvās bankas
• Patērētāju kooperatīvi
• Kredīta kooperatīvi
• Mājokļu kooperatīvi.

Kooperatīvam piederošais īpašums tiek pilnībā izmantots, ir visu tā dalībnieku rīcībā un rīcībā. Kooperatīva locekļu sanāksme tiek atzīta par tās augstāko vadības institūciju, kurā katram no viņiem, pieņemot lēmumus, ir tiesības uz vienu balsojumu. Pamatojoties uz to, var secināt, ka, neskatoties uz to, ka kooperatīvā īpašumtiesību forma ir privāta forma, to kopīgi pārvalda visi asociācijas dalībnieki.

Kooperatīvā īpašumtiesību forma, kuras īpašumtiesību neatkarības pamatā ir likumā noteiktais (vienības) fonds, tiek radīta uz dalībnieku iemaksu rēķina. Ikviens dalībnieks ir iecerējis reģistrācijas dokumentu iesniegšanas laikā valsts iestādē ieguldīt summā, kas paredzēta šim kooperatīvajam likumam pilnīgi vai pilnībā. Un, lai gan Civillikumā nav paredzēts noteikts fonda lielums dažādiem kooperatīviem, ir skaidrs, ka to minimālais lielums ievērojami atšķirsies, ir nepieciešams ieviest tiesību aktus attiecībā uz iemaksu apjomu konkrētiem kooperatīviem. Piemēram, kooperatīvam, kas izveidots dzīvojamās mājas celtniecībai, jābūt vienības fondam izmaksu apjomā, pilnībā nodrošinot būvniecības izmaksas.

Galvenais šīs īpašumtiesību formas trūkums ir papildu akciju iemaksu ieviešana gadījumā, ja pamatvienības fonds nespēj segt visas izmaksas, lai sasniegtu noteiktu rezultātu. Tādējādi kooperatīvā īpašumtiesību forma uzliek kopīgu atbildību par summām, kas nav samaksātas, kā minēts 4. iedaļas C iedaļā. 116 Civillikums, ja netiek izvietota papildu akcija.

Tomēr gadījumā, ja praksē koplīgumi tiek izmantoti projekta īstenošanai mazāk nekā dalībnieku veiktie ieguldījumi, tie bez kavēšanās tiek atgriezti dalībniekiem. Praktiski diezgan bieži izrādās, ka kooperatīvā pilnvarotā (akciju) fonda lielums faktiski ir daudz lielāks par apbūvētā mājokļa paredzamo cenu. Tā rezultātā dalībnieki saņem īpašumu ar nepietiekamu vērtību salīdzinājumā ar ieguldīto iemaksu.

Kooperatīvā dzīvokļa privatizācija nozīmē oficiālu valsts reģistrācijas dokumenta saņemšanu, kas apliecina īpašuma tiesības pēc attiecīgo dokumentu pakešu iesniegšanas Federālajam reģistrācijas dienestam. Tā kā kooperatīvais dzīvoklis kļūst pilnīgs tā īpašnieka īpašumtiesības tūlīt pēc akciju ieguldījuma galīgās atmaksas un faktiski jau ir tā īpašums.

Kooperatīvu īpašumtiesības izslēdz iespēju organizācijām vai privātpersonām piederoša īpašuma nelikumīgai sagrābšanai un ir tiesīga nekavējoties pieprasīt likvidēt visus šajā jautājumā izdarītos pārkāpumus ar zaudējumiem, kas radušies kooperatīvam īpašumam nelikumīgu darbību rezultātā. Kooperatīvu tiesības ietver valdīšanu, izmantošanu un izvietošanu, to īpašumu vai īpašumu, kas pieder citam juridiskam pamatojumam.