Krievu kā jaunattīstības parādība. Kā krievu valoda attīstās?

Mūsdienās reti tiek apsvērta krievu kā jaunattīstības parādība. Ikvienam ir pieradis pie tā, automātiski lietojot vārdus, dažreiz pat bez domāšanas. Un tas ir saprotams, jo mēs esam krievu valodas dzimtā valoda. Tomēr, sākot no tā paša, vismaz reizēm vajadzētu interesēt tās vēsturi un specifiku. Gadsimtiem ilgi viņš mainījās, vecie vārdi tika izkropļoti, pievienoti jauni, un alfabēts kļuva citāds. Krievu kā jaunattīstības parādība ir pilnīgi unikāls kultūras mantojums.

Saite uz vēsturi

Daudzus gadsimtus atsevišķa pašreizējā krievu valoda no tā, par kuru sazinājās mūsu attālie senči. Šajā laikā daudz ir mainījies. Daži vārdi kļuva pilnīgi aizmirstami, tos aizstāja ar jauniem. Gramatika ir mainījusies, un vecās izteiksmes ir ieguvušas pavisam citu interpretāciju. Nezinu, vai mūsdienu krievu cilvēks apmierinātu kādu no mūsu tālākajiem priekštečiem, vai viņi varētu vienoties un saprast viens otru? Noteikti, jā, neskatoties uz to, ka strauji plūstošā dzīve ir mainījusies ar valodu. Liela daļa no tā izrādījās ļoti stabila. Un priekšteča runu varēja saprast. Zinātnieki-filologi veikuši interesantu un darbietilpīgu eksperimentu - viņi salīdzināja Ožegova vārdnīcu ar "11.-17. Gadsimta krievu valodas vārdnīcu". Darba gaitā izrādījās, ka apmēram trešdaļa vidējā un augstfrekvences vārdu ir vienādi.

Kas ietekmēja izmaiņas

Valoda kā attīstoša parādība vienmēr pastāvēja no brīža, kad cilvēki sāka runāt. Izmaiņas, kas tajā notiek, ir neizbēgams valodas vēstures pavadonis un pilnīgi jebkura. Bet, tā kā tas ir viens no bagātākajiem un daudzveidīgākajiem, interesanti ir vērot arī to, kā attīstās krievu valoda. Jāatzīmē, ka politiskās kataklizmas galvenokārt mainīja valodas funkcionēšanas nosacījumus. Plašsaziņas līdzekļu ietekme pieauga. Tas arī ietekmēja krievu valodas attīstību, padarot to liberālāku. Mainīts uz viņu, attiecīgi, un cilvēku attieksme. Diemžēl mūsdienās nedaudzi ievēro literārās normas, neformālā komunikācija arvien vairāk izplatās. Tā rezultātā žanru perifērijas elementi kļuva par visas valodas sistēmas centru . Viņi atsaucas uz kopīgu runu, slengu un žargonu.

Dialektisms

Jāatzīmē, ka valoda ir attīstības fenomens visās mūsu lielās valsts reģionos. Un jaunās leksikoloģijas normas parādās gan valsts mērogā, gan atsevišķos Krievijas reģionos. Viņi atsaucas uz dialektismu. Ir pat tā saucamā "Maskavas-Pēterburgas vārdnīca". Neskatoties uz to, ka šīs pilsētas ir diezgan tuvu viens otram, to dialekti ir atšķirīgi. Īpašs dialekts ir vērojams Arkhangelskas un Vjatkas rajonos. Pastāv ļoti daudz vārdu, kas patiesībā ir diezgan parasts jēdziens. Bet tādēļ, ja jūs izmantojat šos izteicienus, tad Maskavas vai Sanktpēterburgas iedzīvotājs sapratīs šādu sarunu biedru ne labāk, kā tad, ja viņš runā baltkrievu valsts valodā.

Slengs un lingo

Valoda kā jaunattīstības parādība nevarēja izvairīties no slengu izteiksmes ieviešanas. Tas jo īpaši attiecas uz mūsu laiku. Kā valoda attīstās šodien? Ne vislabāk. To regulāri atjaunina ar izteicieniem, kurus jaunieši izmanto visbiežāk. Zinātnieki-filologi uzskata, ka šie vārdi ir ļoti primitīvi un tiem nav dziļas nozīmes. Viņi arī apliecina, ka šādu frāžu gadsimts ir ļoti īss, un viņi nedzīvos ilgi, jo tiem nav nekādas semantiskas slodzes, nav inteliģenti un izglītoti cilvēki. Šādi vārdi nevar aizstāt literāros izteicienus. Tomēr patiesībā var novērot tieši pretējo. Bet kopumā tas jau ir jautājums par kultūras un izglītības līmeni.

Fonētika un alfabēts

Vēsturiskās pārmaiņas nevar ietekmēt nevienu valodas aspektu - tie pilnībā un pilnīgi ietekmē visu, sākot no fonētikas un beidzot ar teikuma konstrukcijas īpatnībām. Mūsdienu alfabēts cēlies no kirilicas alfabēta. Burtu nosaukumi, to uzraksti - viss tas atšķiras no tā, kas mums ir tagad. Protams, jo senos laikos tika izmantots senais slāvu alfabēts. Viņa pirmo reformu veica Pēteris pirmais, kurš likvidēja dažus burtus, bet citi kļuva noapaļoti un vienkāršāki. Tika mainīta arī fonētika, tas ir, skaņas sāka izrunāt atšķirīgi. Tikai daži cilvēki zina, ka šajās dienās tika izteikta mīksta zīme ! Viņa izruna bija tuvu "O". Starp citu, jūs varat teikt to pašu par cieto simbolu. Tikai tas tika izrunāts kā "E". Bet tad šīs skaņas pazuda.

Vārdnīca

Krievu valoda kā jaunattīstības parādība mainījusies ne tikai fonētikas un izrunāšanas ziņā. Pakāpeniski viņš ieviesa jaunus vārdus, visbiežāk aizņemtos. Piemēram, pēdējos gados mūsu lietojumprogrammā ir stingri iekļauti šādi izteicieni: fails, disketi, šovs, filma un daudzi citi. Fakts ir tāds, ka pārmaiņas notiek ne tikai valodās, bet arī pārmaiņas notiek dzīvē. Jaunas parādības parādās, kurām ir jānorāda vārdi. Attiecīgi parādās vārdi. Starp citu, nesen atdzīvinātas vecās izpausmes, kas jau sen ir kļuvušas par aizmirstību. Ikviens jau ir aizmirsis šādu attieksmi kā "kungi", aicinot savus sarunu biedrus "draugus", "kolēģus" u.tml. Taču nesen šis vārds atkal ir iekļāvies krievu valodā runātā valodā.

Daudzas izteiksmes atstāj savu dzīvotni (tas ir, no noteiktā profila profesionālajām valodām) un tiek ievests ikdienas dzīvē. Visi zina, ka "viņu" valodās sazinās dators zinātnieki, ārsti, inženieri, žurnālisti, pavāri, celtnieki un daudzi citi speciālisti vienā vai otrā jomā. Un dažus to izteicienus dažreiz izmanto visur. Jāatzīmē arī, ka krievu valoda ir arī bagātināta vārdu veidošanās dēļ. Piemērs ir vārds "dators". Ar prefiksu un sufiksu palīdzību tiek izveidoti vairāki vārdi uzreiz: datorizācija, dators, dators utt.

Krievu valodas jaunais laikmets

Lai tas būtu iespējams, viss, kas tiek darīts, ir labākais. Šajā gadījumā šis izteiciens ir piemērots arī. Pateicoties vārda formu brīvībai, sākās izpausme tendenci sauktam vārdu veidojumam. Lai gan nevar teikt, ka tas vienmēr bijis veiksmīgs. Protams, publiskās komunikācijas iezīme bija vājāka. Bet, no otras puses, krievu valodas leksiskā sistēma ir kļuvusi ļoti aktīva, atvērta un "dzīvs". Saziņojot vienkāršā valodā, cilvēki ir vieglāk saprotami viens otram. Visas parādības ir devuši noteiktu ieguldījumu leksikoloģijā. Valoda kā attīstības fenomens turpina pastāvēt līdz šai dienai. Bet šodien tas ir spilgts un oriģināls mūsu cilvēku kultūras mantojums.

Palielināta interese

Jāatzīmē, ka krievu valoda ir jaunattīstības parādība, ko mūsdienās interesē daudzi cilvēki. Zinātnieki visā pasaulē ir iesaistīti pētījumā un īpašo zināšanu apgūšanā. Sabiedrība attīstās, zinātne arī virzās uz priekšu ar lēcieniem un robežām, Krievija apmainās ar zinātniskiem pētījumiem ar citām valstīm, notiek kultūras un ekonomiskā apmaiņa. Tas viss un vēl daudz vairāk izraisa vajadzība apgūt krievu valodu citu valstu pilsoņu vidū. 87 valstīs īpaša uzmanība tiek pievērsta pētījumam. Skolēni to māca apmēram 1640 universitātēs, vairākiem desmitiem miljonu ārzemnieku vēlas mācīties krievu valodu. Tas nevar nejust priecāties. Un, ja mūsu krievu valoda kā attīstoša parādība un kultūras mantojums izraisa šādu interešu ievērošanu ārzemēs, tad mums, tās pārvadātājiem, vajadzētu būt pienācīgam valdīšanas līmenim.