Vārdi bez gala: piemēri. Kādi ir vārdi bez beigu beigām?

Morpheika izskata nozīmīgas vārda daļas, piemēram, saknes, sufiksu, prefiksu, beidzas. Krievu valodā vārds nedrīkst ietvert nevienu no šiem komponentiem, izņemot saknes. Viņš ir galvenais leksikas nozīmes nesējs. Pārējais vārds tikai to noskaidro vai izpauž gramatisko nozīmi. Īpaša vieta šajā sarakstā ir beigu punkts, kas nav nepieciešams patstāvīgiem vārdiem.

Neatkarīgi vārdi ar beigu

Daži no krievu valodas runas tiek iedalīti neatkarīgā un oficiālā. Pēdējās ir alianses, pieņēmumi, daļiņas un izkropļojumi. Viņiem nav leksikas nozīmes un darbojas tikai kā papildinājums neatkarīgu vārdu nozīmei vai to saistīšanai frāzē, teikumā. Tāpēc tie ir nemainīgi un tiem nav beigu.

Neatkarīgas runas daļas sastāv no tādām morfēmām, kuras var mainīties, izsakot piederību kādai vai citai gramatikas kategorijai. Visbiežāk tas ir beidzies.

Tas ir gandrīz visās pilnvērtīgās leksēs. Vienkāršākā vārda struktūra : root + beidzas. Sakne gandrīz vienmēr ir nemainīga. Izņēmums ir tikai sarežģītas valodas procesi, piemēram, mainīgas skaņas. Beigas vienmēr mainās.

Loma izbeigt vārdu

Beigas ir vārda minimālā nozīmīgā daļa, kas izpauž gramatisko nozīmi un kalpo, lai savienotu vārdus savā starpā. Pilna teksta vārdi ar beigu var atšķirties atkarībā no gadījuma, personas, dzimuma, skaita un citām gramatiskajām kategorijām. Tas nodrošina gramatiski pareizas kombinācijas vārdu kombinācijās un teikumos.

Vārda beigu pozīcija ir absolūtais vārds. Patiesi, krieviski ir verbāla postfix-ya, kas atrodas tikai vārda beigās. Tāpēc beigas var būt viņas priekšā. Bet tas ir noteikumu izņēmums.

Lai izvēlētos beigu, jums ir jāpielāgojas vārdam jebkurā no zināmām gramatikas kategorijām. Piemēram, mainot numuru norāda, kāda skaņa mainīsies: suns - suns, zaļš - zaļš, tas - viņi . Kā redzat, visos šajos vārdos pēdējā burta (skaņa, morfēma) ir mainījusies. Tas būs beigas.

Nemaināmi pilni vārdi

Krievu valodā ir pilnīgi apzīmēti vārdi bez galotnēm. Daži no tiem ir zināmi daudziem: augsts, taksometrs, dziedāt . Tās ir pilnvērtīgas runas daļas, bet vēsturisko apstākļu un gramatisko funkciju dēļ tie nemainās, kas nozīmē, ka tiem nav vajadzīgi beigu rezultāti. Preteksti ir gramatiska saite šiem vārdiem.

Dzimuma, skaita un gadījuma izteikšanu šādos vārdos nosaka viņu atkarīgais. Piemēram: zaļās acs taksometrs - pēdējais vārds vidējā ģints vienskaitļa. Tas ir redzams no īpašības vārda, kas ir arī šajā formā.

Diemžēl ne visi zina, kādi vārdi nebeidzas krievu valodā. Šie vārdi ir lietvārdi, kas aizņemti no citām valodām: ķenguri, mēteļi, Misisipi . Verbālajām infinitīvām arī nav beigas: dziedāšana, dejošana, somersaulting . Adverbs ir pilnvērtīgi nemainīgi vārdi: augsts, karsts, ātrs . Pēdējo skaņu bieži sauc par beigu, lai gan tā ir suverēna, kas raksturīga vārdu vārdiem.

Darbības īpašajam veidam - labdarīgam - arī nav beigas, jo tas absorbēja dažus gramatikas atribūtus vārdu: pēc lasīšanas, bēga.

Nulle beidzas

Arī krievu valodā ir vārdi bez galotnēm, kuru piemēri patiesībā ir beigušies: zirgs, galds, durvis, nakts . Tas tiek parādīts, mainot lietu vai numuru: zirgs - zirgs - zirgs - zirgs, galds - galds - galds, nakts nakts, durvju durvis .

Šo fenomenu filoloģijā sauc par nulles beigu. Sākotnējā formā tai nav fiziskas izteiksmes. Vecās slāvu valodā šāda izteiksme tika izteikta ar vēstules palīdzību, kas netika lasīta, bet norādīja, ka šis vārds var mainīties: galds, grīda . Laika gaitā šī vēstule tika pazaudēta, un šādu vārdu beigu termiņš vairs nebija fiziski klāt.

Tādēļ ir vērts būt uzmanīgiem, definējot šo morfēmu pilnīgi vērtīgos vārdos.

Ārzemju izcelsmes vārdi

Valodas mijiedarbība ir nemainīga leksiskā bagātināšanas procesa daļa. Atkarībā no vārda aizņemšanās brīža un tā izmantošanas aktivitātes, to var stingri iekļaut gramatikas sistēmā vai nē. Daudzi vietējie runātāji, kurus aizņem daudz, jau tiek uztverti kā vietējie: masta, grāmatvede, telefons .

Pastāv virkne žetonu, kas nekad nav varējuši kļūt par pilnvērtīgu valodas daļu: taksometri, metro, kangaroo, mētelis, kafija .

Šajos vārdos beigās ir patskanis, ko daudzi uztver kā mainīgu daļu. Faktiski tie ir vārdi bez galotnēm, kuru piemēri mēs katru dienu sastopam.

Tādēļ gramatiski nepareizs teikt: saruna aiz kafijas, meitene ar mēteli, nāk uz metru, uz divām taksyah . Grammatisks pamatojums šādām izmaiņām krievu valodā vēl nav. Varbūt laikā viņi kļūs par pilnīgi mainīgiem vārdiem, bet valodas attīstības brīdī tie paliek tikai vienā veidolā.

Infinitives

Jautājumā par to, vai krievu valodā ir vārdi bez beigām, katrs filologs atbildēs apstiprinoši. Patiešām, vietējiem marķieriem arī ir daudz, kas nemainās, un tāpēc tiem nav vairākas gramatikas kategorijas.

Pirmkārt, tie ir neierobežojoši. Krievu valodas verbālo formu sistēma ir diezgan plaša un daudzveidīga. Fakts ir tāds, ka šīs formas var pastāvēt kā neatkarīgas runas daļas, vienlaikus kam ir galvenā iezīme - norādīt uz rīcību.

Infinitives ir darbības vārdu sākotnējā forma. Viņu galvenais uzdevums - veikt leksisko nozīmi: rīcība kā tādu, bez atsauces uz personu, tā īstenošanas laiku un veidu ( lasīt, rakstīt, palaist, dziedāt ).

Šādā formā tās var parādīties gan vārdiskajā lomā, gan lietvārdos. Ja infinitīvam ir beidzies, tas kļūst vai nu par personīgo darbības vārdu vai līdzdalību.

Vēl viena neatgriezeniska darbības vārdu forma - gārdinoša - norāda uz darbības izpildes procesu, un to veido nebeidzamais, bet ar šīs runas daļas raksturīgo piedēkli.

Adverb

Adverbs nekad nav rīkojies kā mainīga runas daļa. Tie ir vārdi bez galotnēm, no kuriem piemēri liecina, ka savienojums vārdu kombinācijās ir iespējams, nemainot gramatisko kategoriju.

Prāvu nozīme valodā - norāda rīcības papildu apstākļus. Lai gan tiem ir leksiskā nozīme, viņiem patiešām nav pilnvērtīgas neatkarības.

Piemēram, " lēns" vai " ātri" runā par tempu kaut ko darīt. Bet bez darbības vārda nav skaidrs, kas ir uz spēles. Tas pats attiecas uz jebkuru citu vārdu.

Tāpēc gramatisko kategoriju bagātības, piemēram, darbības vārdu vai lietvārdu, viņam nav un nav vajadzīgs. Galu galā galveno nozīmi pauž leksiskā nozīme un piedēklis, kas raksturīgs adverbam.

Paši ārzemju vārdi

Nemainīgo vārdu skaitam, un līdz ar to arī bez pārtraukuma lielākā daļa svešvārdu pieder arī Rio de Janeiro, Misisipi, Peugeot . Šie vārdi labi neizceļas ar prefiksu, sakni, beigu, sufiksu.

Iemesls tam ir svešvalodu sistēmas īpatnība. Daži brīdi, šķiet, ir neuzticamai personai, kas ir diezgan līdzīga krievu valodai, lai gan faktiski mēs saskaramies ar interlingvisko homonīmiju konkrētu morfēmu līmenī.

Protams, ir vesela virkne līdzīgu vārdu, kas ilgi ir iekļuvuši mūsu valodā un kļuvuši par tās gramatiskās sistēmas daļu: Sahara - Sahara, Andes - Andos, Reinā - Reinā . Bet šādās leksēs galotnes ir tikai krievu valodas, un tām nav nekāda sakara ar šo vārdu dzimto valodu.

Morfoloģiskā bagātība

Filoloģija zina daudzus vārdus bez galotnēm, kuru piemērus runā ik dienas runā visi dzimtā valoda. Šo leksēmu pastāvēšanas iespēju nodrošina morfēmu bagātība un to gramatiskās nozīmes.

Ne tikai beigu var mainīt vārda formu, bet arī sufiksus. Turklāt tas tiek bieži novērots, kad viena vārda beigas darbojas kā gramatisko kategoriju indekss otrajā. Tas nozīmē, ka galvenais vārds no apgādājamā prasa īpašu sevišķi raksturīgu formu: pelēks apvalks, pelēkā krāsā ar pelēku apvalku, pelēks apvalks.

Tajā pašā angļu valodā lielākā daļa vārdu ir bez galotnēm, un gramatiskās kategorijas tiek izteiktas ar prepozīciju palīdzību, kas izraisa stipri grūtības, mācot cilvēkus, kuri ir slāvu valodu nesēji, kur ir pilnīgi izstrādāta galotņu paradigma, kas norāda uz konkrētu vārda formu.