Ceļu zīmju uzstādīšanas noteikumi

Ceļu zīmju uzstādīšanas noteikumus reglamentē GOST R 52289-2004. Saskaņā ar šo normatīvo dokumentu, izvēloties nepieciešamā indeksa atrašanās vietu, jāņem vērā vairāki faktori. Tie ietver:

- uz signālu atspoguļotās informācijas orientācija;

- vizuāla pārbaude apzīmējuma jomā;

- ātrums, kā arī satiksmes intensitāte šajā jomā.

Atkarībā no brīdinājuma signāla nozīmīguma pakāpes ceļa zīmju uzstādīšanas noteikumi regulē attālumu, kādā vajadzētu atrast norādes.

Vadītājam jāsaņem vizuāla informācija, jānovērtē tā saturs un ir laiks veikt nepieciešamās darbības, lai vadītu transportlīdzekli.

Signālus, kas pieder brīdinājuma kategorijai, galvenokārt uzstāda vietās, kas atrodas intervālā no simt piecdesmit līdz trīs simtiem metru no vietas sākuma, kas tiek uzskatīts par bīstamu. Apdzīvotās vietās šis attālums svārstās no piecdesmit līdz simts metriem, jo automašīnu ātrums ir mazāks.

Visas esošās preskriptīvās un aizliegtās zīmes, kā arī prioritārās norādes obligāti atrodas vietās, kas atrodas to apgabalu tuvumā, kur tiek piemēroti dažādi ierobežojumi vai mainīta kustības kārtība.

Ja ir nepieciešams instalēt informācijas, pakalpojumu vai normatīvus rādītājus, tad vieta tiem ir priekšmeta priekšmets, kā arī ceļa segmenta sākums (ja tam ir raksturīgi pārvietošanas apstākļi). Iepriekš nosaka standartu, ir nepieciešams, lai būtu zīmes, kas kalpo, lai iepriekš paziņotu norādījumus.

Ir indikatora dažādas zonas. Brīdinājuma rakstzīmju zīmes sniedz informāciju par visbīstamāko satiksmes periodu, kura ilgumu autovadītājs nosaka neatkarīgi. Ja to ir grūti izdarīt, tad ir nepieciešams iestatīt informācijas rādītāju pārklājuma zonai.

Precizējošās un aizliegtās zīmes ievieš noteiktus ierobežojumus. Viņiem jāievēro krustojums, kas maršrutā būs tuvākais. Ja nav ceļu krustojuma, vadītājam jāierobežo savas darbības, vadot transportlīdzekli, līdz viņš iziet no ciemata.

Ceļu zīmju uzstādīšanas noteikumi samazina rādītāju aptvērumu. To dara ar atbilstošām plāksnēm. Zīmju darbības zonu palielināšana notiek pēc to atkārtošanās pēc katra ceļa šķērsošanas. Pirmais rādītājs ir galvenais. Ceļa zīmju novirzīšana no viena nosaukuma uz oriģinālu notiek transportlīdzekļu kustības labajā pusē. Nepieciešamība atkārtot rādītājus ir svarīga, ja to aptvērums atrodas esošajā krustojumā. Šādu zīmju uzstādīšana var notikt gan pirms ceļu krustošanās, gan pēc tās, atkarībā no informācijai, kas atrodas tajos.

Noteikumi par ceļa zīmju uzstādīšanu regulē arī to kopīgas izmantošanas gadījumus. Praksē bieži vien ir situācijas, kad viena virzītāja ievietošana nav pietiekama, lai nodrošinātu drošību, vadot automašīnas. Lai laikus pieņemtu transportlīdzekļa vadīšanas pasākumus, tiek uzstādīta papildu zīme vai visa tā grupa. Vadītājiem ir svarīgi, piemēram, uzzināt par prioritātēm satiksmē, par transportlīdzekļu pārvietošanu pa ceļu tikai uz vienu pusi un par loksnes rezervēšanu sabiedrisko maršrutu veikšanai. Ceļu dienesta darbiniekiem, kā arī UMEL ir pienākums periodiski pārbaudīt ceļa norādījumu redzamību.

Tiem, kas paši uzliek satiksmes zīmes, Krievijas Federācijas administratīvais kodekss paredz stingrus sodus. Visām apzīmējumiem, plakātiem un citiem priekšmetiem jābūt vietām, kuras ir saskaņotas ar attiecīgajām valsts iestādēm.