Krievu oriģinālie vārdi: piemēri. Novecojuši krievu vārdi

Šajā rakstā mēs aplūkosim tādus vārdnīcas slāņus kā novecojušus un sākotnēji krievu vārdus. Pēc izcelsmes sākotnēji krievu vārdu krājums ir neviendabīgs. Tas sastāv no vairākiem slāņiem, kas atšķiras laikā, kad tie notiek.

Indoeuropeisms

Vissvītākās krievu valodas ir indoeuropeiskumi, tas ir, vārdi, kas ir tulkoti mūsu valodā kopš indoeiropiešu vienotības laika. Saskaņā ar pētnieku pieņēmumiem, 5.-4. Gadsimtā pirms mūsu ēras pastāvēja Indo-Eiropas civilizācija, kurā dažādas ciltis, kas dzīvoja diezgan lielā teritorijā, apvienojās. Saskaņā ar dažu zinātnieku pētījumu, šī teritorija stiepjas no Jeniseja uz Volgu. Citi liecina, ka tā ir Dienvidu-Krievijas vai Balkānas-Donavas lokalizācija. Šī valodu kopiena, tāpat kā indoeiropieši, sāka Eiropas valodas, kā arī dažus Āzijas valodas (piemēram, sanskritu, bengāļu valodu).

Vārdi, kas atgriežas šīs sabiedrības proto-valodas bāzē, apzīmē dzīvniekus, augus, minerālvielas un metālus, vadības formas, darba rīkus, radniecības veidus un citus - tie sākotnēji ir krievu vārdi. Piemēri: laši, ozols, vilks, zoss, varš, aitas, medus, bronza, dēls, māte, nakts, meita, sniegs, lupa, jauns, ūdens, šūšana utt.

Kopīgi slavu vārdi

Nākamais primordiski krievu vārdu slānis ietver obscheslavianskie, kas tika iedzimts no slāvu (proto-slāvu) krievu valodas. Viņi kalpoja kā avots ne tikai mūsu valodai, bet arī visām citām slāvu valodām. Šī valodu bāze pastāvēja aizvēsturiskos laikos Vislas, Bug un Dņepru teritorijā. Šīs vietas apdzīvoja senās slāvu ciltis. Kopējā slāvu valoda mūsu laikmeta 6-7 gadsimtos ir sadalījusies. Tas pavēra ceļu dažu slāvu valodu attīstībai, uz kurām pieder senās krievu valodas. Tajā ir viegli atšķirt obschlava vārdus, to kopīgo izcelsmi pat šodien. Kopējās slāvu valodas ir arī krievu valodas. Aborigāniskie krievu vārdi ietver neatņemamu daļu no kopējās slāvu valodas.

Daudzi no tiem ir lietvārdi. Pirmkārt, tie ir specifiski vārdi, kas sākotnēji ir krievu vārdi. Piemēri: kakls, galva, sirds, bārda, lauks, palma, mežs, kalns, kļava, bērzs, govs, vērsis, sirpis, nazis, smiltis, kaimiņš, seina, kalps, viesmīlis, draugs, spinner, gans, podnieks.

Ir arī abstrakts, bet tie ir daudz mazāki. Tie ir: griba, ticība, grēks, vaina, godība, laime, domāšana, dusmas.

Starp citām runas daļām ir pārstāvētas kopējā slāvu vārdnīca un darbības vārdi: dzirdēt, redzēt, melot, augt. Pielāgojami vārdi: veci, jauni, viltīgi, gudri. Skaitļi: trīs, divi, viens. Pronouns: jūs, mēs, jūs. Nodarbības vārdi: kur, tur, kā. Daži oficiāli vārdi: ar, jā, un, ah, vairāk un citi vietējie krievu vārdi. Piemēri var tikt turpināti.

Kopējā slāvu vārdnīca šodien ir aptuveni divi tūkstoši vārdu, bet šī diezgan mazā leksiskā krājuma pamatā ir krievu vārdnīca. Tas ietver visbiežāk sastopamos, neitrālos stila vārdus, kas tiek lietoti gan rakstiskā, gan mutiskā runā.

Slāvu valodas slāvu šķirnes, kurām bija savs avots, ar dažādām leksiskajām, gramatiskajām un skaņām raksturīgajām pazīmēm, iedalās sekojošās trīs grupās: austrumu, rietumu un dienvidu.

Austrumu slāvu leksika

Trešais slānis, kas ir krievu valodā, ir vecās krievu (itāļu slāvu) vārdu krājums. Tas ir vēlāks laiks, uz kuru attiecas arī primordiski krievu vārdu izcelsme. Šī vārdnīca attīstīta, pamatojoties uz austrumu slāvu valodu, vienu no trim grupām, kurās ir apvienotas senās slāvu valodas. Izstādes laiks ir 7-9 gadsimts AD. Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas tautas cēlušās uz cilšu apvienībām, kas apdzīvoja Austrumeiropu. Tāpēc vārdi, kas palikuši no šī perioda mūsu valodā, ir zināmi arī divos citos: baltkrievu un ukraiņu valodā, bet tie nav pieejami dienvidu un rietumu slāvu valodās .

Varat izcelt šādu piederību austrumu slāvu leksikā. Tā kā šos vārdus jau no paša sākuma lietoja valodā, tie netika aizņemti, tie arī sākotnēji bija krievu vārdi. Piemēri:

- putnu, dzīvnieku nosaukumi: vāvere, suns, drake, vīģis, zellīte ;

- instrumentu nosaukumi: asmeni, cirvis ;

- mājsaimniecības priekšmetu nosaukumi: kauss, zābaki, rublis, zārks;

- cilvēku profesijas nosaukumi: pavārs, galdnieks, dzirnavnieks, apavu ražotājs;

- dažādu apmetņu nosaukumi: norēķini, ciemats, kā arī citas leksikosanalītiskās grupas.

Patiesībā krievu vārdu krājums

Nākamais, ceturtais, slānis, ko var atšķirt, ir pati krievu vārdu krājums, kas veidojās jau pēc 14. gadsimta, ti, Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas valodas neatkarīgas attīstības laikā. Viņiem jau ir ekvivalenti dažu priekšmetu vai parādību izpausmei.

Faktiski krievu vārdus var atšķirt pēc atvasinājuma pamata: bukleta, masona, kopienas, garderobes, intervences un citi.

Jāatzīmē, ka šāda vārdu krājuma sastāvā var būt arī vārdi ar dažādām svešām saknēm, kas ir izturējuši vārdu veidošanas ceļu un ir pievienojušies krievu prefiksiem, sufiksēm ( bezpartijiski, partizānisms, valdnieks, agresivitāte, tējkanna, stikls), kā arī ar kompleksu pamatu , Radio mezgls). Tie ietver arī dažādus sarežģītus vārdus, kas 20. gadsimtā pievienoja mūsu valodu: sienas laikraksts, kokrūpniecības uzņēmums, Maskavas mākslas teātris uc

Tagad krievu vārdu krājums turpina papildināt ar jauniem ieslēgumiem, kuri tiek radīti ar mūsu valodas vārdu veidojošo resursu palīdzību dažādu vārdu veidošanas procesu rezultātā.

Novecojuši krievu vārdi

Tie, kas pārtrauc aktīvi izmantot vārdus, nekavējoties pazūd no tā. Viņi vēl joprojām ir saprotami, runājot par to, tie ir zināmi mums no daiļliteratūras darbiem. Lai gan ikdienas dzīves runas prakse vairs viņiem vairs nav vajadzīga. Šie vārdi veido pasīvu vārdu krājuma vārdnīcu un tiek sniegti dažādās paskaidrojošās vārdnīcās ar īpašu apzīmējumu "novecojusi".

Arhīvu vārdu process

Parasti arhivēšanas process ir pakāpenisks. Tāpēc starp novecojušiem vārdiem ir tādi, kuriem ir ievērojama "pieredze" (piemēram, šī ir, piemēram, rīsi, runa, ragana, bērns). Citi no aktīvās leksikas tiek atsaukti, jo tie pieder vecās krievu attīstības periodam. Reizēm vārdi novecojušies relatīvi īsā laika periodā, kas parādās un izzūd jaunākajā periodā. Piemēram, "shkrab" nozīmēja "skolotāju" līdz 20. gadsimta 20. gadiem. Bija tādi vārdi kā "rabkrin", "encadavist", kas tika izmantoti ļoti ātri. Ne vienmēr ir līdzīgas nominācijas atbilstošas semināra vārdnīcās, jo arhaizizācijas process var tikt realizēts vēl nav pabeigts.

Arhajizācijas cēloņi

Ir dažādi vārdu krājuma arhivēšanas iemesli. Viņi var iegūt ārpus valodas (ārpuslīgumiskā) raksturs, ja ir saistīts atteikums izmantot dažus vārdus ar sociālajām pārvērtībām. Bet tos var arī ietekmēt valodu likumi. Piemēram, no aktīvajā vārdnīcā pazuduši vārdi "pa labi", "pa kreisi" (pa labi, pa kreisi) sakarā ar to, ka lietotie lietvārdi ("kreisā roka" - "shuitsa" un "labā roka" - "labā roka") arhaisēti. Šādos gadījumos izšķiroša loma bija dažādu leksisko vienību sistēmiskajām attiecībām. Piemēram, vārds "Shuitsa" nāca no lietošanas, un līdz ar to sadalījās arī dažādu vārdu semantiskais savienojums, kas bija savienots ar šo vēsturisko sakni. Piemēram, "Šulga" valodā netika saglabāts "kreiso" vārdu nozīmē un palika kā vārds, kas atgriežas pie segvārda. Tagad šis vārds tiek izmantots. Par krievu valodu, procesus tajā var pateikt ilgu laiku. Tas viss ir ļoti interesanti. Mēs tikai īsumā vienā piemērā apraksta tipisku procesu.

Iznīcināti sekojoši anatomiski pārīši: pa labi, pa labi, pa labo roku; Sinonīmas saites ( pa kreisi, centrā ). Bet vārds "labā roka" kādu laiku, neskatoties uz ar to saistīto sistēmisko attiecību arhivāciju, notika mūsu valodā. Piemēram, Puškina laikmetā šis vārds tika izmantots dzejas runā "augsta zilbe". Krievu var runāt kā pastāvīgi attīstīties, tāpēc fakts, ka leksikons kļūst novecojis, ir dabisks process. Vārds "oshoe" palika tikai kā archaika atbalss, tolaik to izmantoja tikai satīrajā kontekstā.

Novecojušā vārdnīcas sastāvs

Novecojusi vārdnīca pēc izcelsmes ir neviendabīga. Tās sastāvā ietilpst primordiski krievu vārdi (piemēri: semeo, ka tā, ka viņi to nevar ), kā arī vecie slāvi ( grieznes, skūpsti, izlīdzinātie ), aizņēmumi no dažādām valodām (pieklājība - pieklājība, ceļojums - reiss, "Abshids" - "atkāpšanās").

Novecojušo vārdu atjaunošana

Pastāv arī gadījumi, kad tiek atjaunoti novecojuši krievu vārdi, atgriežoties aktīvajā vārdnīcas vārdnīcā. Piemēram, šodien krievu valodā bieži lieto šādus lietvārdus: ministrs, karogs, virsnieks, karavīrs, kurš archaized pēc oktobra. Viņi atdeva citiem: tautas komisārs, sācis sarkanarmiešu karavīru . Piemēram, 20. gadsimta 20. gadu pasīvā vārdu krājuma sastāvā tika iegūts vārds "līderis", kas tika uztverts kā arhaisms pat Puškina laikmetā un tika minēts attiecīgā laika vārdnīcās ar atbilstošo pakaišu. Šodien tas atkal ir arhaisks. Arhaisma krāsa salīdzinoši nesen zaudējusi tādus vārdus kā Doma, ģimnāzija, nodaļa, licejs . Tie tika novērtēti pēc 1917. gada kā vēsturiski.

Vēsturiski

Atgriešanās dažu vārdu aktīvā krājumā ir iespējama tikai īpašos apstākļos. Tas vienmēr ir saistīts ar dažādiem ārzemju faktoriem. Gadījumā, ja arhaisiju diktē valodas likumi un tas atspoguļojas leksiskās sistēmas saitēs, radītos vārdus sauc par vēsturiskiem.

Starp tiem izdalīti pazudušo jēdzienu, parādību un objektu nosaukumi: ķēdes armija, oprichniks, policists, žandarmeis, audzinātājs, humārs, boļševiks, Institutka, rekvizēšana, NEP, vidus zemnieks, kulaks, VKP (b) un citi. Parasti vēsturiski rodas ārzemju iemeslu dēļ: ražošanas attīstība, sociālās pārveides, ikdienas priekšmetu atjaunošana, ieroči utt.

Šodien skolu programmā iekļauts tēma "Novecojuši un pirmoreiz krieviski vārdi" (6. pakāpe). Jebkuram cilvēkam vajadzētu vismaz kaut ko uzzināt par viņu dzimto valodu, tās attīstības vēsturi. Mūsu raksts ir rakstīts, lai paplašinātu lasītāju zināšanas par dažādiem vārdnīcu slāņiem, no kuriem tiek veidots lielais krievu vārds.